Ieva Štāle

Pareizi iekārtojot mācību darba vidi un ievērojot viedierīču izmantošanas kultūru, var sekmēt gan skolēna motivāciju mācīties un pildīt mājasdarbus, gan viņa emocionālo labsajūtu kopumā, jo apkārtējā vide būtiski ietekmē bērna koncentrēšanās spējas un vēlmi mācīties, atzīst konsultāciju uzņēmuma Lietus darba vides un telpu stratēģis Oļegs Ņikitins.

Trīs parametri

“Apkārētājā vide mūs ietekmē visdažādākajos līmeņos, sākot ar psiholoģisko stāvokli, beidzot ar organisma funkcionēšanas spējām. Būtiska nozīme ir gaisa kvalitātes, mitruma, apgaismojuma parametriem,” norāda O. Ņikitins. Eksperts gan iesaka vecākiem vispirms galveno uzmanību veltīt telpas vēdināšanai, kurā bērns uzturas, mācās. “Dzīvojot dzīvoklī, kā norma ir jāpieņem telpu vēdināt reizi stundā, atverot logu uz piecām minūtēm – pat, ja dzīvojat uz gaisa kvalitātes ziņā pašas piesārņotākās Rīgas ielas. Tēlaini runājot, skābeklim ir jānokļūst telpā, bet izelpai jāizkļūst ārā no telpas. Ja telpa netiek vēdināta, jebkura cilvēka kognitīvās spējas uzreiz krītas par 30 – 40%.” 

Neatkarīgi no bērna vecuma, svarīgi, lai krēsls pie rakstāmgalda ir ērts un nodrošina pietiekamu atbalstu jaunā cilvēka mugurai. Tikpat būtisks labai stājai ir regulējams monitors un krēsls, kā arī galds ar maināmu augstumu, kuru var pielāgot bērna augumam. Pašu rakstāmgaldu eksperts iesaka novietot iespējami tuvāk logam, viņš pamato: “Dienas gaisma ir veselīga ķermenim; ja dienas gaismu cilvēks nesaņem pietiekami, hormoni sāk strādāt citādi un viņš kļūst nomākts, bēdīgs, un šis stāvoklis jau var tuvoties depresijai. Dienas gaismu ir “jāķer” maksimāli, cik vien mūsu platuma grādos tā pieejama.”

Telpas akustika, apgaismojums un mēbeļu ergonomika ir galvenie faktori, kas visbiežāk traucē koncentrēties. “Te gan vispirms jārunā par neirosensitivitāti. Katram cilvēkam ir atšķirīgas spējas norobežoties darba vidē no ārējiem traucēkļiem. Pieaugušo pasaulē mēs redzam, ka vienam, lai veiktu tā saucamos padziļinātos darbus, nedrīkst būt nekādi traucējoši faktori; viņam būs nepieciešama tāda telpa, kas atgādina ledusskapja interjeru ar vienmērīgu gaismu bez ēnām, visām sienām vienā tonī un bez jebkādiem trokšņiem un cilvēkiem apkārt. Savukārt citam cilvēkam, šādos apstākļos strādājot, viņa kognitīvais aparāts vienkārši aizmieg pēc 20 minūtēm, jo nav kairinātāju. Šīs personiskās iezīmes sāk parādīties jau bērnībā, tāpēc vecākiem, pedagogiem tās vajadzētu pamanīt un ievērot. Tas pats attiecas gan uz trokšņu uztveri apkārtējā telpā, gan uz vēlamo vai nevēlamo citu cilvēku klātbūtni, kad bērns mācās,” saka O. Ņikitins.

Galds, krēsls un monitors

Eksperts smej – mūsu bērnībā, kad nebija pieejami galdi ar regulējamu augstumu, pielāgojot to bērna augumam, skolas tomēr esam pabeiguši arī bez līkām mugurām... “Tomēr šāds rakstāmgalds un ergonomisks krēsls ir ļoti būtisks mūsdienu bērna istabā. Nākamais, kas jānodrošina ergonomikas ziņā, ir monitora statīvs – to ieteicams pieregulēt tā, lai augšējā mala atrastos piecus centimetrus virs acu līnijas. Tas – lai bērns varētu brīvi sēdēt tādā pozā, kas nepadara muguru salīkušu,” iesaka eksperts. Bet kā rīkoties, ja bērns izmanto portatīvo datoru? O. Ņikitins iesaka tam iegādāties statīvu, bet, ja līdzekļi ierobežoti, tādu radoši var uztaisīt arī no kartona. Portatīvā datora priekšrocība tā, ka to var pārnest arī uz atpūtas krēslu, pufu vai dīvānu – veicot radošus 20 vai 30 minūšu uzdevumus, vides maiņa var arī palīdzēt, te galvenais ir sekot līdzi tam, lai mīkstās mēbeles nekļūst par primāro skolēna darba vietu.

Bērnam ir nepieciešama tāda vieta, kur var atpūsties no mācībām gan fiziski, gan emocionāli. Vismaz piecelties no rakstāmgalda un izkustēties. Cilvēka ķermenis nav domāts, lai ilgstoši atras-tos vienā pozā, piemēram, sēdus, un regulāra pozas maiņa ir nepieciešama, lai pasargātu mugurkaulu no deformācijas – uzsver O. Ņikitins. Ja dzīvojamā platība ļauj, ieteicams atdalīt bērna atpūtas istabu no mācību stūrīša. “Pēdējais pusotru gadu garais pandēmijas laiks, kad daudzi strādāja un bērni mācījās attālināti, pierādīja – ja cilvēkam nav savas piesaistītas darba vietas, viņam ļoti grūti atrast līdzsvaru starp dzīves un darba vietu. Viņš nevar “izkāpt” no darba, ja pie virtuves galda gan jāstrādā, gan jāēd vakariņas, gan jākomunicē ar ģimeni. Šādi darbs nevar beigties mentālā ziņā, un tas pats attiecas arī uz bērniem. Ja skolēnam mājās mācību stūrītis atrodas konstanti vienā noteiktā vietā, mācīties ir vieglāk,” saka O. Ņikitins, viņš turpina: “Ja runājam par bērna koncentrēšanās spēju uzlabošanu, mācību vietu būtu ieteicams nodalīt arī no plauktiem ar rotaļlietām, spēlēm un citiem vilinošiem izklaides elementiem, tie novērš uzmanību, līdz ar to paveicamā mācību uzdevuma laiks kļūst garāks.”

Kas ietekmē miega kvalitāti

O. Ņikitins atklāj: “Ir izpētīts, ka uz rakstāmgalda uzstādīts papildus monitors palielina darba produktivitāti par 10%. Tiklīdz vidusskolniekam mācību procesā ir jāsāk rakstīt, piemēram, referāti, citi apjomīgi darbi, otrs monitors var atvieglot darbu, jo tad vairs uz viena monitora nav jāpārslēdzas uz neskaitāmiem “logiem”. Tas arī palīdz samazināt uzdevuma veikšanas laiku.”  

Arī tehnoloģiskā aprīkojuma izmantošanā ieteicams ievērot darba kultūru. “Mans ieteikums attiecas uz bērna miega kvalitāti: ja guļamistabā atrodas pa nakti neizslēgts dators – un pat ja tiek izslēgts, bet paliek dažas “lampiņas”, kas visu nakti mirgo - mūsu acis tā veidotas, ka pat miegā uztver informāciju. Ja datorgalds ar guļamvietu apvienoti vienā istabā, uz nakti būtu vēlams kaut vai aizlīmēt mirgojošās rūtera, monitora, paša datora diodes,” iesaka eksperts, viņš turpina: “Divas stundas pirms miega vēlams nelietot datoru, jebkādus ekrānus, jo to izstaroto zilo gaismu organisms uztver kā dienas gaismu. Zilā spektra gaisma ir diezgan intensīva un dod ķermenim signālu – vēl ir diena un jāturpina funkcionēt tāpat kā diennakts gaišajā laikā. Tas pasliktina miega kvalitāti un kavē melatonīna izstrādāšanos. Vēl jāpiebilst, ka ir pieejamas speciālas aplikācijas, kas datoros, telefonos mazina zilās gaismas intensitāti.”